Praktiskās dzīves vingrinājumi
Tā ir materiālu grupa, kas atšķir vienu Montesori iestādi no
citas, jo tā izveidē piedalās katrs speciālists pats. Šis materiāls nes sevī
katras konkrētās vides tradīcijas, vērtības, izpratni par skaisto un gaumīgo.
Tas rada katras vietas īpašo auru un gaisotni. Kā jau norāda nosaukums, tie ir
vingrinājumi no ikdienas nodarbēm - sākot ar rūpēm pašam par sevi, citiem un
apkārtējo vidi un beidzot ar pieklājības un dažiem specifiskiem kustību
vingrinājumiem. Montesori vingrināšanos ar šiem materiāliem uzskatīja par
tikpat nozīmīgiem, kā vingrināšanos ar viņas izstrādāto „īpašo materiālu”.
Praktiskās dzīves vingrinājumi veidoti atsaucoties uz bērnu
dabisko interesi par reālām lietām un darbībām, kuras ikdienā veic pieaugušie.
Tā ir saikne ar vecāku mājām, iespēja izprast ikdienas darbības un mācīties tās
veikt ar prieku un atbildību. Tie palīdz bērnam kļūt neatkarīgam no
pieaugušajiem un veido bērnu par patstāvīgu un pašapzinīgu būtni. Tā ir iespēja
sajusties līdzdalīgam, līdzatbildīgam, līdzvērtīgam!
Praktiskās dzīves vingrinājumi tiek komplektēti no reālām,
arī plīstošam lietām. Tas ir ļoti būtiski, jo strādājot ar vērtīgām, koptām un
saudzējamām lietām, mainās paša bērna attieksme gan pret darbošanos, gan sevi
pašu – es esmu tā vērts, man uzticas! Pie mācīšanās procesa, protams, dabiski
pieder gan veiksme un gandarījums, gan neveiksme un grūtību pārvarēšana.
Svarīgi vidi veidot tā, lai grūtības būtu pārvaramas (izbērto var uzlasīt vai
saslaucīt, izlieto – var uzmazgāt) un atmosfēra veidotos atbalstoša,
iedrošinoša.
Praktiskās dzīves vingrinājumi netieši veicina gan lielās,
gan smalkās motorikas attīstību, kustību koordinācijas un kontroles
pilnveidošanos, apzinātu apkārtējās vides uztveršanu, spēju uzņemties
iniciatīvu un atbildību. Tie sagatavo bērnu darbam ar pārējo materiālu.
Sajūtu materiāls
Tā ir sagatavotā vide bērna pētījumiem sajūtu jomā. Šo
materiālu uzdevums nav gādāt par jauniem, nebijušiem iespaidiem, bet gan
palīdzēt bērna garam koncentrēties uz atsevišķiem, konkrētiem iespaidiem,
sakārtot tos sistēmā, strukturēt, klasificēt, veidojot bāzi tālākai
intelektuālajai attīstībai. Montesori dēvē sajūtu materiālu par materializēto
abstrakciju. Tas ir izveidots pēc noteiktiem likumiem, attēlojot materiālā kādu
noteiktu īpašību, kas tiek panākts, pārējās īpašības saglabājot nemainīgas –
visi skaņu cilindri izskatās vienādi, bet skan atšķirīgā skaļumā, visi rozā
torņa kubi ir vienā krāsā, atšķirīgs ir tikai to lielums...
Sajūtu materiāla
mērķis ir palīdzēt bērnam no konkrētā iespaida nonākt pie abstraktā jēdziena
(caur tveršanu, darbošanos, uz aptveršanu, saprašanu). Lietu īpašības un
atšķirības (liels-mazs, īss-garš, smags-viegls, kluss-skaļš) materiālā ir reāli
sajūtamas. Bērns vispirms iepazīst sajūtu iespaidus un tikai pēc tam skolotājs
dod abstraktos īpašību nosaukumus. Kontrasti – pāri – gradācija; šāda sajūtu
iespaidu gūšanas secība ļauj bērnam tos vieglāk iepazīt un sastrukturēt. Sajūtu
materiāls ir netieša, taču ļoti pārdomāta gatavošanās darbam ar matemātikas
materiālu ne tikai bērnudārzā, bet pat skolā.
Valodas materiāls
Pakāpeniski bērns attīsta rokas veiklību un kustību
koordināciju. Taču rakstītprasmes priekšnoteikums ir ne tikai rokas attīstīšana,
bet arī vārdu krājuma paplašināšana, rakstu zīmju iepazīšana, skaņu analīze un
sintēze. Pirmsskolas periodā bērniem ir vērojama valodas sensitīvā fāze. Gan
valodas materiāls tieši (sīkie priekšmeti, īpaši kartiņu komplekti), gan
sagatavotā vide kopumā, palīdz paplašināt un bagātināt bērna vārdu krājumu.
Bērns mācās nosaukt un klasificēt lietas ap sevi, to īpašības, mācās izteikt
savu domu. Viņš cenšas ieklausīties, sadzirdēt un nosaukt atsevišķs skaņas
vārdos (sākumā, vidū, beigās ). Pirmos burtus bērns mācās rakstīt iztaustot
smilšpapīra burtus, un saglabājot tos
kustību atmiņā. Pēc tam dzird no skolotāja atbilstošo skaņu. Vēlāk bērns mēģina
to uzzīmēt arī pats. Rokas treniņš rakstīšanas virziena un kustību attīstība
turpinās, kamēr šīs kustības kļūst automātiskas. Tad aptuveni 4 gadu vecumā
vērojama rakstīšanas eksplozija: bērns sāk mēģināt izpaust savas domas
rakstiskā veidā! Pēc Montesori uzskata, bērns vieglāk un ātrāk spēj apgūt
rakstīšanu, un tikai pēc tam lasīšanu, jo – tā ir svešu domu uztveršana ar
rakstu zīmju palīdzību;
Vārda uzrakstīšanas laiks nav ierobežots, bet izlasīta vārda
jēgu mēs varam saprast tikai tad, ja vārds tiek izlasīts ātri un ar pareizo
uzsvaru. Pie kam, pēc klasiskās pieejas, pirmos bērnam piedāvā apgūt rakstītos
burtus, jo to dabīgi plūstošā līnija, pēc M. Montesori domām, ir piemērotāka bērna
rokas dabiskai kustībai. Ar „kustīgā alfabēta” palīdzību bērns mācās skaņas
pārvērst burtos un pēc tam izprast uzrakstītā nozīmi (izlasīt, saprast cita
rakstīto).
Matemātikas materiāls
Matemātikas materiāls tiek uzskatīts par pievilcīgāko un
strukturētāko no visām materiālu grupām. Absorbējot konkrēto pieredzi darbā ar
šo materiālu, bērns pakāpeniski nonāk līdz iegūto priekšstatu abstrakcijai.
Darbam ar matemātisko materiālu bērnu sagatavo visas iepriekšējās materiālu
grupas (īpaši jau sajūtu materiāls, kurā daudzviet bija paslēpta
decimālsistēma).
Matemātiskais materiāls iepazīstina bērnu ar matemātiskiem
jēdzieniem un matemātiskām darbībām. Materiālu prezentācijā tiek ievērota secība
no konkrētiem priekšstatiem par kvantitāti (materializētā abstrakcija – skaitļu
stieņos vai „zelta pērlīšu” materiālā) uz iepazīstināšanu ar simboliem
(cipariem, skaitļiem), pēc tam to apvienošanu un matemātiskām darbībām.
Pakāpeniski vingrinoties bērns iegūst neatkarību no materiāla un spēj operēt ar
simboliem vien (bērnam ir izveidojušies iekšējie priekšstati, tēli). Materiāls
sniedz atkārtošanas iespējas, tādēļ nepieciešamās lietas bērnam ir iespēja
iemācīties no galvas (kā, piemēram, reizrēķinu).
Kosmiskā audzināšana
Kosmiskā audzināšana ietver pārējās sfēras no
apkārt sastopamās pieredzes – ģeogrāfija, fizika, bioloģija un vēsture. Bērns
mācās un pēta pamat lietas, ar kurām nākas saskarties sociālajā un materiālajā
pasaulē. Fakti, ko bērns absorbē šajā vecumā, veido stabilu bāzi turpmākajiem pētījumiem
skolas vecumā.